Autorizēties
Spēks – cilvēka fiziska īpašība, kas izpaužas spējā ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo spēku pretestību, pretoties tai un pārvietot ķermeņus.
Ātrums – cilvēka spēja veikt noteiktas kustības maksimāli īsā laikā.
Izturība – spēja ilgstoši turpināt kādu darbību bez tās efektivitātes pazemināšanas.
Lokanība – muskuļu un locītavu spēja izpildīt kustības pilnā diapazonā.
Veiklība – cilvēka spēja apgūt jaunas kustības un pārveidot tās atbilstoši mainīgo apstākļu prasībām.
Koordinācija – (latīņu val. Co(n) – ar, kopā + ordinato – sakārtošana) – darbības, organisma funkciju saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
Hokeja stāja (hockey stance) – stāja, kuru ieņemot spēlētājs ir gatavs darbībai. Potīšu, ceļu un gūžas locītavas ir saliektas, mugura taisna, galva augša, skatiens uz priekšu, rokas un nūja sev priekšā, nūjas lāpstiņa uz ledus.
Slidošana (skating) – spēlētāja darbības un kustības uz ledus, lai saglabātu, uzņemtu vai strauji samazinātu kustības ātrumu un mainītu kustības virzienu.
Slīdēšana (gliding) – slidas asmens atrašanās uz ledus kustības virzienā, spēlētājam esot kustībā. Slīdēt var taisnā virzienā slidas asmenim atrodoties uz ledus uz abām šķautnēm vai pagriezienos uz ārējās vai iekšējās šķautnes.
Slidsolis (stride) – hokeja pamatsolis, lai uzņemtu un saglabātu kustības ātrumu taisnā virzienā.
Krustsolis (crosover) – hokeja pamatsolis, lai uzņemtu un saglabātu kustības ātrumu pagriezienos.
Atspēriens (push) – sākuma stāvoklis atspērienam no jebkura no hokeja soļiem ir hokeja stāja. Atspēriens tiek veikts ar kājām iztaisnojot gūžas, ceļa un potītes locītavas un atsperoties pretēji kustības virzienam.
C-veida atspēriens (C-cut) – atspēriens ar purngalu slidojot atmuguriski vai ar papēdi slidojot ar seju. Pirms atspēriena veikšanas slida tiek pagriezta perpendikulāri slidošanas virzienam un vienlaicīgi veikt slidas pagriešanu atpakaļ un atspērienu uz ledus veicot C burta kustību.
Starts (startēšana) – pirmie 4-5 soļi uzsākot kustību.
Bremze (bremzēšana) (brake) – strauja kustības ātruma samazināšana mainot slidu ameņa, vai asmeņu, novietojumu attiecībā pret kustības virzienu no paralēli uz perpendikulāri.
Pāreja (transition) – nemainot kustības virzienu mainīt kustības veidu, ar seju vai atmuguriski. Pārejas var veikt taisnā virzienā, vai pagriezienā.
Hokeja slidas (hockey skates) – hokeja ekipējums, ko velk kājās, lai atrodoties uz ledus varētu veikt iecerētās kustības un darbības. Hokeja slidas daļas ir slidas zābaks, slidas asmens turētājs un slidas asmens.
Slidas asmens (skate blade) – slidas apakšējā daļa kura atrodas kontaktā ar ledu, ļaujot spēlētājam kontrolēt savas kustības un darbības. Slidas asmens ir veidots no tērauda. Slidas asmenim ir 2 malas un 3mm plakne starp tām. Uz plaknes tiek veidots apļa vai trapeces iegriezums.
Slidu asmens šķautnes (edges) – slidas asmens malas un plaknes krustpunkts. Atkarībā no iegriezuma plaknē šķautnes leņķis var būt no 45 – 89,9 grādi.
Šķautņu kontrole (edge control) – kontrole par slidošanas kustībām slidojot uz šķautnēm – pagriezienos, bremzējot, u.c.
Hokeja nūja (hockey stick) – hokeja ekipējums, ko tur rokās, lai kontrolētu ripu un izpildītu piespēles un metienus. Hokeja nūjas daļas ir hokeja nūjas kāts un hokeja nūjas lāpstiņa.
Hokeja nūjas kāts (shaft of kockey stick) – hokeja nūjas daļa, kuru tur rokās.
Hokeja nūjas lāpstiņa (blade of hockey stick) – hokeja nūjas daļa, kura kontrolē ripu. Lāpstiņai ir 2 puses: ērtā puse (forheand), kura ir pozitīvi ieliekta un neērtā puse (backhand), kura ir negatīvi izliekta.
Aizvērta nūjas lāpstiņa (closed blade) – nūjas lāpstiņa, kuras stāvoklis attiecībā pret ledu ripas pusē ir mazāks par 90’.
Atvērta nūjas lāpstiņa (opened blade) – nūjas lāpstiņa, kuras stāvoklis attiecībā pret ledu ripas pusē ir lielāks par 90’.
Nūjas tehnika (stick handling) – jebkura darbība ar nūju, lai kontrolētu ripu ar mērķi to saglabāt, to vadīt vai apspēlēt pretinieku.
Dribls – ripas kontrole ar ripas taisnvirziena kustībām.
Ripas kontrole (puck control) – apzinātas darbības un kustības ar nūju kontrolējot ripu.
Ripas vadīšana – ripa kontrole ar apļveida kustībām.
Ripas vešana – ripas kontrolēšana bez dribla, spēlētājam atrodoties kustībā.
Augšēja roka (grip hand) – roka, kuras plauksta satver nūjas kātu augšā.
Apakšējā roka (power hand) – roka, kuras plauksta satver nūjas kātu pa vidu.
Māņkustība (fake, deke) – māņus kustība, kuras mērķis ir piemānīt un apspēlēt pretinieku, lai atvieglotu pretinieka apslidošanu.
Pretinieka apspēlēšana – izmantojot māņkustības, ātruma un kustību tempa maiņu, likt pretiniekam zaudēt aizsardzības pozīciju laukumā.
Ripas pielabošana (puck deflection) – apzināta ripas trajektorijas un virziena maiņa.
Metiens (shot) – hokejā izmantots kustību kopums ar mērķi, veicot aktīvas un tehniski pareizas kustības ar nūju, nogādāt ripu vārtos.
Šķēliens (slap shot) – metiens ar nūjas atvēzienu to paceļot virs ledus un šķeļot ar nūju pirms ripas pa ledu, šķēliena brīdī ar kājām ieņemot izklupiena pozīciju ar ripai tuvāko kāju uz atpakaļ.
Sitiens (snap shot) – metiens ar nūjas atvēzienu to neatraujot no ledus.
Plaukstas metiens (wrist shot) – metiens, kura laikā ripa visu laiku ir kontaktā ar nūjas lāpstiņu un metiena laikā, lai metiens būtu spēcīgāks, precīzāks un kvalitatīvāks, izpildīt kustību ar plauktu locītavu atverot un aizverot nūjas lāpstiņu.
Plaukstas metiens ar sitienu (wrist snaper) - metiens, kura laikā ripa ir kontaktā ar nūjas lāpstiņu, bet metiena laikā pa ripu tiek izpildīts sitiens ar plauktu locītavu ātri atverot un aizverot nūjas lāpstiņu.
Piespēle (pass) – jebkura apzināta spēlētāja kustība ar ripu ar mērķi to nogādāt pie komandas biedra.
Piespēles pieņemšana – partnera dotās piespēles apturēšana un savaldīšana iegūstot kontroli pār ripu.
Spēka paņēmiens (body check) – tā ir kustība ar savu augumu ieskrienot pretiniekā ar mērķi to izsist no ieņemtās pozīcijas, traucēt tam un iegūt ripu.
Cīņa (battle) – spēles situācija, kurā 2 spēlētāji izmantojot savus augumus cīnās par ripu, pozīciju laukumā vai citu trenera norādītu mērķi.